Helovīna vēsture Īrijā! (A1-B1)

Īrija ir daudzu lietu avots pasaulē, dažkārt daudz negaidītāku, nekā cilvēki no malas varētu iedomāties. Viskijs šeit pirmo reizi tika pieminēts (1405. gadā), aromatizēti kartupeļu čipsi - 1950. gadā, un Helovīns, lai gan mēs to tā nesaucam.

Helovīns jeb Samhain (SAH-win) radies pagāniskajā Īrijā pie ķeltiem. Sākotnēji tā bija ražas svētku svinēšana vasaras beigās, kad tika dedzināti ugunskuri, lai aizbaidītu (aizbiedētu) ļaunos garus. Līdzīgi kā meksikāņu Día de Muertos tradīcijā, senie ķelti uzskatīja, ka šis ir tas gadalaiks, kad plīvurs starp dzīvo un mirušo zemēm ir visplānākais. Tāpēc gariem un fejām bija vieglāk pāriet pāri un mocīt dzīvos.

Helovīns bija svētki, un tā sastāvdaļa bija spēles un tradīcijas. Viena no šādām tradīcijām bija dārzeņa izgriešana, lai izveidotu džeklu laternu, ar ko biedēt garus. Tomēr īru tradīcija ne vienmēr bija ķirbis. Senie ķelti laternu izgatavošanai izmantoja rāceņus - cietu sakņu dārzeņu.

Īri un skoti 19. gadsimtā atveda Helovīna stāstus un tradīcijas uz Ziemeļameriku, kur amerikāņi darīja to, ko viņi prot vislabāk - pārņēma kāda tradīcijas un pārvērta tās par ballīti. Lai gan ar Helovīnu saistītās spēles (piemēram, ābolu ripināšana) jau pastāvēja, ģērbšanos un trick-or-treating (bērnu klauvēšanu pie durvīm, lūdzot saldumus/konfektes) popularizēja amerikāņi, iedvesmojoties no ķeltu tradīcijām, lai aizbiedētu garus. To mēdza saukt par gidu (kā maskēšanās).

Jack-o-lantern tradīcijā, par laimi, sāka izmantot ķirbjus, kurus ir daudz vieglāk izgriezt, un tie ļauj daudz lielāku radošumu.

Neatkarīgi no tā, vai Helovīnu esat svinējuši jau agrāk vai šogad svinēsiet pirmo reizi, tagad jūs zināt īsu tā pirmsākumu vēsturi.